Latvija šobrīd joprojām ir viena no aktuālākajām jurisdikcijām, kurā ir vērts dibināt uzņēmumu.

Tam ir daudz iemeslu – samērā stabila ekonomika un politisks stāvoklis, lojāla attieksme pret biznesu, lieliskie cilvēkresursi (izglītotie, daudzas valodas pārzinošie darbinieki), labs izvietojums (kurš, savukārt, nodrošina visracionālāko piegādes ķēdi gala patērētājam).

Tie, kuri domā par sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dibināšanu Latvijā, droši vien jau ir dzirdējuši par to, ka, dibinot SIA tieši Latvijā, pozitīvi vērtējami ir diezgan strukturētie, skaidrie un loģiski procesi SIA dibināšanā. SIA dibināšanas process ir līdzīgs vispārpieņemtajai Eiropas praksei, kā arī ir jāmin, cik uzņēmējdarbības atskaites sistēma šobrīd ir līdzīga, piemēram, ES un Krievijā esošajai.

Svarīgi ir minēt, ka Latvijā SIA var dibināt kā Latvijas rezidenti, tā arī nerezidenti. Turklāt nosacījumi abiem būs vienlīdzīgi.

Apskatīsim tuvāk šo lielisko uzņēmējdarbības formu – SIA.

Stūrakmeņi SIA dibināšanā

Kaut arī SIA dibināšana Latvijā ir samērā vienkārša, tomēr daudzi pamanās šajā procesā izdarīt kļūdas. Viena no tām ir SIA formas izvēle. Ne katrs apzinās, ka pastāv iespēja uzsākt uzņēmējdarbību ar daudz mazāku kapitālu nekā tas ir paredzēts parastās SIA dibināšanas gadījumā. Mazkapitāla SIA ir lielisks veids kā uzsākt savu biznesu bez lieliem sākotnējiem ieguldījumiem.

SIA (sabiedrība ar ierobežotu atbildību) ir komercsabiedrība ar pamatkapitālu, kurš veidojas no pamatkapitāla daļu nominālvērtības kopsummas. SIA ir juridiskā persona, ziņas par kuru ir ierakstītas un visu laiku atradīsies publiskajā komercreģistrā.

Parastās SIA dibināšana no mazkapitāla SIA dibināšanas atšķiras ar pamatkapitālu, kas, startējot, ir jāiegulda: parastā SIA dibināšana jaunam uzņēmējam prasīs no 2800 EUR, bet mazkapitāla SIA gadījumā – līdz 2800 EUR.

Otrā visbiežākā neizpratne attiecas uz to, ka nereti cilvēki jauc “mazkapitāla SIA” jēdzienu ar terminu “mikrouzņēmuma nodoklis”, kas noteikti nav viens un tas pats. Mazkapitāla SIA  ir viena no uzņēmējdarbības formām, bet mikrouzņēmuma nodoklis – izvēlētais nodokļu maksāšanas režīms. Līdz ar to šādas atšķirības ir vēlams izprast jau SIA dibināšanas sākotnējā stadijā – lai vēlāk nerastos nevajadzīgie pārpratumi. Vislabākais veids, kā ar šo visu tikt skaidrībā – pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas vērsties pie kvalificētiem grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem.

Tāpat daudzi aizmirst (vai nesaprot), ka SIA dibināšanas laikā daļas var apmaksāt gan mantiski ieguldot pamatkapitālā lietas u.tml., gan ieguldot pašu naudu. Ja uzņēmēja rīcībā ir pieejami uz saimniecisko darbību attiecināmās iekārtas, mēbeles, tehnika u.tml., ir vērts izvērtēt arī mantisko ieguldījumu pamatkapitālā. Par mantisko ieguldījumu ir jāsniedz vērtējums, kuru (atzinumu) sniedz mantiskā ieguldījuma vērtētājs, kas ir iekļauts Uzņēmumu reģistra mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā, taču tikai tādā gadījumā, ja mantisko ieguldījumu kopējā vērtība ir ekvivalenta un pārsniedz 5700 EUR un mantisko ieguldījumu kopsumma ir puse un vairāk no dibināmās SIA pamatkapitāla. Ja slieksnis nav sasniegts, tādos gadījumos mantisko novērtējumu var veikt paši SIA dibinātāji.

Kaut vai daļēji šo iespēju ir vērts izmantot – pašiem, vai uzticot mantiskā ieguldījuma novērtēšanas procesa nodrošināšanu, piemēram, mūsu speciālistiem.

Vēl neliels sīkums, ko daudzi aizmirst SIA dibināšanas procesā: ir jāapmaksā ne tikai pamatkapitāls, bet arī notāra pakalpojumi un valsts nodevas, kuras ir jāsamaksā par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistrācijas žurnālā un publiskajā valsts reģistrā un SIA dibināšanas iesniedzamo dokumentu reģistrā.

Nepieciešamie dokumenti SIA dibināšanā

Līdztekus darbībām, lai atvērtu pagaidu kontu bankā un iegudītu tajā pamatkapitālu, kā arī nodrošinātos ar kompānijas juridisko adresi vai juridiskās adreses nomu, ir nepieciešams sagatavot veselu lērumu dokumentu, kuri būtu jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā. Tādas lietas kā pašu pieteikumu SIA reģistrācijai, dibināšanas lēmumu, dibināšanas līgumu, statūtus, dalībnieku reģistra nodalījumu, pieteikumu PVN reģistrācijai (ja vēlams un vispār attiecināms), protams, ir vērts uzsticēt profesionāļiem savā jomā. Tie gan sniegs konsultācijas pirms SIA dibināšanas (iedziļinoties visās juridiskajās niansēs un izvēloties atbilstošāko nodokļu režīmu), gan augstākā līmenī sagatavos visus nepieciešamos dokumentus. Tas ļaus uzņēmuma vadītājam šajā laikā veltīt visu uzmanību ne mazāk svarīgākām lietām, proti – lojālas, aktīvas un uz biznesu orientētās komandas savākšanai, SIA stratēģijas izstrādei un attīstīšanai, jautājumu risināšanai ar potenciālajiem klientiem, pareizās loģistikas ķēdes izvēlei u.tml.

Komunikāciju ar valsts institūcijām nodokļu jautājumos biznesmenis var veikt pats as savu cilvēkresursu palīdzību, gan arī uzticēt to tiem, kuri pārzin visas nianses šajā jomā.

Tāpat SIA dibināšanas procesā ir svarīga juridiskās adreses reģistrācija vai juridiskās adreses noma, un ziņas par SIA juridiskās adresi būs turpmāk iesniedzamas gan bankā, gan Uzņēmumu reģistrā, gan Valsts ieņēmumu dienestā. Līdz ar to juridiskās adreses izvelei ir jāpieiet samērā rūpīgi – it īpaši, ja reģistrējat adresi vietā, kurā jau ir desmit un vairāk juridiskās adreses.

Vēl dažas SIA dibināšanas nianses

Tāpat kā citās jurisdikcijās (piemēram, ASV) SIA dalībnieki pieņem noteiktu lēmumu, kurā apraksta kompānijas pastāvēšanas pamatnoteikumus. Arī Latvijā – dibinot SIA – ir sastādāms dibināšanas lēmums vai slēdzams dibināšanas līgums (atkarībā no tā, cik sabiedrībai ir dibinātāji). Ja tas ir viens, ir jāizdod dibināšanas lēmums, ja divi un vairāk – dibinātājiem jāslēdz dibināšanas līgums.

Dibināt SIA var gan fiziskās, gan juridiskās personas. Taču juridiskās personas gadījumā publiskajā reģistrā tāpat būs jāatklāj ziņas par patiesā labuma guvējiem (beneficiāriem), norādot publiskajā telpā viņu vārdus, uzvārdus, izcelsmes valsti, kā arī dzimšanas datus vai personas kodus. Šī prasība pastāv samērā neilgu laiku, un parādījās līdz ar nepieciešamību pievērst uzmanību pasākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Tāpat SIA var dibināt personālsabiedrība, kura jau ir veikusi SIA dibināšanas pamatdarbības. Taču šis gadījums nav tik izplatīts kā citi.

Vēlams jau pimsreģistrācijas procesā noteikt, kas būs rakstīts dibināšanas līgumā vai dibināšanas lēmumā, taču nevajag aizmirst, ka viss dzīvē ir labojams, tostarp arī šos dokumentus laika gaitā ir iespējams grozīt.

SIA dibināšanu ir izdevīgi izvēlēties kā uzņēmējdarbības formu tādā gadījumā, ja jums, piemēram, jau ir juridiskā persona un/vai jūs negrasāties savas uzņēmējdarbības formu padarīt par publisku, t.i. izlaist akcijas biržās.

Arī no citiem aspektiem šī ir viena no vislabākajām opcijām preču un pakalpojumu pārdošanā gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.

Tāpēc iesakām vērsties pie kvalificētiem speciālistiem, kuri Jums izskaidros visas nianses un veiks pilnu SIA dibināšanas procesu.